Ķeramies uzreiz vērsim pie ragiem. Podkāsts ir briesmīgs vārds. Jā, es to zinu. Nelatvisks, nesaprotams, parastai latvieša ausij pat komisks (kas tie par podiem un ko tajos liek?). Valodnieki ir centušies šo terminu latviskot, un visu cieņu viņiem, taču vārdi „aplāde” un „podraide” vismaz manai ausij ir vēl nepatīkamāki un, manuprāt, īsti neatklāj paša jēdziena būtību.
Un te nu mēs nonākam pie otrā sarežģītā jautājuma. Kas, pie visiem svētajiem, ir podkāsts? Es to sauktu vienkārši par interneta radio, turklāt tas pieejams ikvienam, kam ir kāda ar internetu sasaistīta ierīce. Pasaulē ir tūkstošiem podkāstu par visām iespējamām tēmām, sākot no tik ļoti populārā sporta līdz pat dārzkopībai, autoapkopei, suņu staidzināšanai utt. Viss, ko varat iedomāties. Taču, ja nav, tad tik atliek radīt pašam savu podkāstu un stāstīt, runāt, informēt visus, kas vien gatavi klausīties. Vislieliskākais ir tas, ka podkāsti (vismaz pārsvarā) klausāmi absolūti bez maksas. Pati par podkāstiem uzzināju apmēram pirms pieciem gadiem. Tajā laikā tā man bija diezgan liela eksotika. Tvēru un ķēru visu iespējamo informāciju un biju pārsteigta, cik daudz visa kā ir pieejams par baltu velti. Taču tā pa īstam podkāstiem pievērsos aizpagājušajā ziemā, kad apstākļi lika daudz laika pavadīt klusās pastaigās mežā (jā, tur bija iesaistīts bēbītis un rati). Tad atklāju, ka nu arī skolotāji pievērsušies podkāstošanai (vēl viens briesmīgs vārds), un informācijas par pedagoģiju, klases disciplīnu, attiecībām skolotāju un skolēnu, vecāku starpā ir milzums. Atlika vien izvēlēties un klausīties, klausīties, klausīties. Tiesa gan, tobrīd tas viss bija klausāms tikai angļu valodā. Ja esmu pavisam godīga, podkāsti atgrieza man cerību un ticību skolotāja profesijai. Aizejot bērna kopšanas atvaļinājumā, es biju izsmelta, pārgurusi un pārliecināta, ka skolā vairs neatgriezīšos nekad. Klausoties pedagoģijas podkāstus, es atjēdzos, ka domāju par sevi klasē, ka gribu izmēģināt metodi, par ko šobrīd klausos, ka, jāā, man arī stundā ir bijusi tāda pati situācija. Ar katru mežā noklausīto podkāstu sapratu, ka arī mans laiks ir pienācis, ka arī man jārada pašai savs interneta radio. Un te nu mēs esam! Laikā, kad Latvijā podkāsti aug kā sēnes pēc lietus (Delfi sadaļā „Podkāsti” ir atrodami šobrīd Latvijā populārākie), arī es pievienojos bariņam ar savu jaundarbu – podkāstu „Piedzīvot skolu”. Šobrīd tas klausāms aplikācijā Spotify, kur meklētājā jāieraksta attiecīgais nosaukums. Vēlos jums visiem novēlēt patīkamu klausīšanos un atvainoties par briesmīgo audio kvalitāti. Taču. Taču. Šī nu ir lieta, ko vērts atgādināt saviem skolēniem – nekļūdās tikai tie, kas neko nedara. Šobrīd esmu lepna, ka esmu paveikusi kaut ko, par ko ilgu laiku tikai domāju. Paveikusi to, kas īstenībā ir pāri maniem, netehniska cilvēka ar abām kreisajām rokām, spēkiem. Un vēl. Es labprāt pieņemšu palīdzību, ieteikumus, laba vēlējumus, jebko, kas veidos manu podkāstu un skolotāju sabiedrību Latvijā vēl atvērtāku un draudzīgāku. Lai mums visiem iedvesma, piedzīvojot skolu!
0 Comments
Ja katru reizi, kad kāds pasaka, ka skolotājam jāiet līdzi laikam, es dabūtu vienu eiro, tad es būtu stāvus bagāta. Un man, visticamāk, nekad vairs nevajadzētu strādāt skolā, jo mēs, skolotāji, strādājam naudas un slavas dēļ, vai ne! Vai ne!
Taču, jā, skolotājam ir jādomā ātri, jāseko līdzi visam, kas notiek jauniešu dzīvē, un viss jaunais jāprot izmantot savā labā. Tikai reizēm tā jaunā ir tik daudz, ka ir praktiski neiespējami izsekot līdzi, kur nu vēl izvērtēt tā lietderību. Tad nu esmu pastrādājusi jūsu vietā un atlasījusi četrus noderīgus digitālos rīkus, ko ir vērts pamēģināt. Kas zina, varbūt jau rītdienas stundā! Liels palīgs ikdienas situācijās https://classroomscreen.com/ Ļoti noderīga platforma, kurā ir viss, kas ikdienā nepieciešams stundās: hronometrs, luksofora signāli, klases darba simboli u.c. Skolotājam vairs nav jāatver pieci interneta logi vienlaikus vai vakaros no kartona jāizgriež milzu luksofors. Turklāt no rudens šī lapa ir pieejama arī latviski. Kur, kad, kā izmantot? Jebkurā stundā, jebkurā laikā. Noderīgs, universāls rīks. Spēle brīviem brīžiem un ne tikai https://geoguessr.com/ Pavisam vienkārša spēle, turklāt spēlējama uz visu veidu ierīcēm (Android, IoS, Windows). Spēlētājs tiek „izmests” kādā pasaules vietā. Ar bultiņu palīdzību kustoties uz priekšu vai atpakaļ un meklējot jelkādas ģeogrāfiskas norādes, spēlētāja uzdevums ir pēc iespējas precīzāk uzminēt, saprast, kur tad īsti viņš atrodas. Pamēģināju paspēlēt un aizrāvos vakara garumā. Kur, kad, kā izmantot? Šo noteikti var piedāvāt kā izklaides elementu skolēniem, kas ātrāk pabeiguši, piemēram, pārbaudes darbu. Taču domāju, ka spēle izmantojama arī mācību stundās ne tikai kā izklaides līdzeklis. Tā būtu noderīga ģeogrāfijā. Kāpēc gan to neizmantot vēsturē kā projekta uzdevumu? Katrs skolēns varētu izpētīt konkrētās vietas vēsturi. Arī valodas stundās šo varētu lieliski izmantot. Nevaru vien sagaidīt, kad varēšu saviem skolēniem likt rakstīt aprakstu par vietu, kur viņi nonākuši. Vēl šo var izmantot, mācot vārdšķiras, piemēram, īpašības vārdus. Pamēģiniet paspēlēt paši un uzrakstiet, kā un kur vēl šī spēle varētu būt mācībās noderīga! Aplikācija – glābiņš diskusiju laikā https://equitymaps.com/ Klasē organizējot diskusiju, visgrūtākais ir skolēnu iesaistes novērtējums. Kā noteikt, cik daudz, ilgi un vērtīgi katrs no skolēniem izteicies? Bieži vien skolotājs no diskusijas vadītāja pārvēršas par sekretāru, kas steidz pierakstīt un konspektēt katra skolēna devumu. Te nu kā glābējs un palīgs nāk talkā aplikācija Equitymaps. Pirms stundā paredzētās diskusijas skolotājs sagatavojas un aplikācijā ievada visu diskusijas dalībnieku vārdus. Diskusijas laikā atliek vien veikt pāris klikšķus uz attiecīgā skolēna vārda, aplikācija visu piefiksē un diskusijas beigās izsniedz gala izvērtējumu – cik ilgi katrs skolēns runājis, cik reizes izteicies utt. Aplikācijas mīnuss - izmantojama tikai Apple IPad ierīcēs. Kur, kad, kā izmantot? Jebkurā stundā, kurā plānots diskutēt par kādu tēmu. Manuprāt, vērtīgi, ka skolēni zina, ka ikviena viņu atbilde tiks sadzirdēta. Palīgs atgriezeniskās saites veidošanai https://www.peergrade.io/ Šo rīku var un vajag izmantot visiem kopā – skolēniem un skolotājam. Darbības princips vienkāršs – skolotājs izveido klases profilu, ievieto tajā uzdevumus, ko skolēni izpilda un atbildes ielādē. Tas varētu būt, piemēram, domraksts, ko, pirms labošanai ķeras klāt pedagogs, var novērtēt paši klasesbiedri. Tādā veidā skolēni pamazām apgūs ne tikai pieklājīgas atgriezeniskās saites veidošanu, bet arvien dziļāk izpratīs kaut vai tā paša domraksta rakstīšanas principus. Peergrade ir vērts izpētīt sīkāk, jo tas var būt veids, kā samazināt skolēnu darbu labošanas laiku. Turklāt skolēni atgriezenisko saiti atsevišķiem darbiem var saņemt ātrāk. Visbeidzot jāatceras, ka skolēni visvairāk iemācās, mācot citus, tāpēc vien šo vērts pamēģināt. Kur, kad, kā izmantot? Atkal jau jebkurā mācību stundā. Kā saka mana mamma, mācībām nav izgudrots nekas labāks par tāfeli un krītu, taču reizēm ir vērts pamēģināt ko pavisam jaunu, kaut vai lai pārsteigtu savus skolēnus. Pārsteigumu pilnu nedēļu, kolēģi! Reiz pavasarī pajautāju kādai savai kolēģei, kā viņa jūtas, un atbildē saņēmu precīzu salīdzinājumu. Kā tukša olas čaumala. Domāju, ka mēs visi reizi pa reizei tā jūtamies skolotāja darbā. Īpaši jau pavasarī, kad vispārējam vitamīnu trūkumam organismā pievienojas arī šķietams tukšums galvā un nespēja aizraut ne sevi, ne skolēnus. Iedvesma zudusi, aizgājusi, pagaisusi līdz ar pirmajiem kūlas dūmiem.
Kā atgūt zaudēto jaunī.. khem, iedvesmu? Kur to meklēt? Te 5 ieteikumi, kas, ceru, palīdzēs atgūt zaudēto dzirksteli. 1.Sociālie tīkli Jā, zinu, ka mēs pārāk daudz laika pavadām, kustinot īkšķus, kad vajadzētu kustināt smadzenes vai vismaz dibenu (atvainojos par vaļībām), taču domāju, ka, pareizi izmantoti, arī soctīkli var būt noderīgi. Man prieks, ka Facebook un Instagram parādās arvien vairāk latviešu, kas nebaidās dalīties ar savu pieredzi. Pārsvarā gan idejas un uzdevumi izmantojami mazākiem bērniem (pirmskolas un sākumskolas vecums), taču šis tas atrodams arī lielākiem. Es ļoti, ļoti ceru, ka šādu lapu taps arvien vairāk, jo ticu, ka daudziem skolotājiem ir tūkstošiem lielisku ideju. Tās tikai vajag laist pasaulē. Te dažas FB un IG lapas, ko varu ieteikt. @Domāšanas Attīstīšanas Uzdevumi Šo noteikti zina mazo bērnu vecāki. Kolosāli uzdevumu krājumi dažādiem vecumiem, arī sākumskolai. @Idejas bērniem Mamma, kas dalās ar idejām, kā laiku ar bērniem pavadīt izzinoši. @Mazais_dara Sporta skolotāja, kas izkustina arī savus bērnus mājās. Dažādi radoši uzdevumi bērniem, turklāt kaut kas jauns IG kontā parādās gandrīz katru dienu. @lienesverna Cēsu Jaunās skolas sākumskolas skolotāja, kas kautrīgi dalās ar savu stundu aktivitātēm. Ļoti interesantas idejas, ko noteikti var izmantot, pielāgot lielākiem bērniem. @readitwriteitlearnit Amerikāņu skolotāja, kas dalās ar valodas stundu materiāliem pamatskolai. Noteikti šo to var pašpikot un pielāgot arī mūsu platuma grādiem. @thesuperheroteacher Vēl viena amerikāņu skolotāja, ļoti radoša, emocionāla, daudz stāsta arī ar savu personisko dzīvi. Turklāt ik pa laikam viņa pārveido kādu klases telpu līdz nepazīšanai. Vai klasē ir vieta rozā dīvānam? Lai šīs skolotāja iedvesmo trakām un neiespējamām pārmaiņām! @mrdtimes3 Iesaku pasekot, ja ik pa laikam gribat vienkārši pasmieties. Visiem novēlu vieglumu, ar kādu šis skolotājs tver dzīvi. 2.Grāmatas Par grāmatām, kas mani iedvesmo turpināt būt skolotājai, varētu rakstīt daudz un dikti. Nupat blogā publicēju rakstu par to, ko iesaku izlasīt pedagogiem, taču saraksts ar to nebeidzas. Ha! Šeit vēl dažas! Rons Klarks „Nost ar garlaicīgām mācību stundām!” Šķiet, nosaukums izsaka visu. Daniels Penaks „Kā romāns” Pagaidām gan gaida savu izlasīšanas kārtu, tomēr autors un citu kolēģu atsauksmes ļauj jau avansā cerēt, ka būs labi. Donalyn Miller „The Book Whisperer” Grāmata par lasīšanas veicināšanu skolās. Ļoti iedvesmojoša, no sirds iesaku literatūras un sākumskolas skolotājiem. Diemžēl pagaidām pieejama tikai angliski. Sarakstu es varētu turpināt, kā noprotat, grāmatas ir mana vājība un ārkārtīgi liels iedvesmas avots. Man patīk, ja varu izlasīt vienu nodaļu, un esmu gatava kaut tūlīt doties klasē. Tik iedvesmota esmu! 3.Podkāsti Latviski – tīklāde, aplāde, podraide. Traki neērti un nelabskanīgi latviskojumi, tāpēc pagaidām lietošu anglicismu ‘podkāsts’. Podkāstu popularitāte pasaulē pieaug strauji jo strauji, turklāt nu jau tie tādi kļūst arī Latvijā. Apsolu par šo uzrakstīt mazliet plašāk kādā no nākamajiem bloga ierakstiem. Tikmēr pastāstiet, ko jūs zināt par podkāstiem? Vai un ko klausāties? 4.Kolēģi Vispār skolotājs ir traki vientuļa profesija. Lai arī ik dienu esam cilvēku pilnā telpā, tomēr savas cīņas (lasi – stundu gatavošana, labošana, jaunu ideju meklēšana) izcīnām pārsvarā vienatnē. Es ļoti vēlētos, lai mēs nebaidītos dalīties ar savām idejām, nebaidītos aiziet pie kolēģa un palūgt padomu, pajautāt – klau, kā tu dari to vai māci šito? Bez kauna un vainas sajūtas. Bez lūgšanās sajūtas. Bez sajūtas, ka esmu slikts skolotājs, ja pats netieku ar visu galā. Reiz piedzīvotas meistarklases pie kolēģes Lāsmas Cimeres izglāba manu pavasari. Es ticu, ka mums apkārt ir daudz kolosālu, radošu pedagogu, kas ir ar mieru dalīties ar ikvienu darba lapas stērbeli. 5.Skolēni Manuprāt, lielisks iedvesmas avots. Tikai jāieklausās, kas viņu pasaulē šobrīd aktuāli un svarīgi. Kad modes lieta nr.1 bija fidgetspinner jeb grozāmgrābšļi (kurš tādus vēl atceras?), kāda skolotāja pamanījās tos izmantot, mācot matemātiku. Savukārt skolotājs Valdis Zuters māca fiziku, izmantojot populārās spēles Angry Birds tēlus. Es pati esmu likusi skolēniem uzrakstīt Leona un Fēliksa (seriāla „Ugunsgrēks” galvenie varoņi) dialogu, mācot tēmu par leksikoloģiju. Vēl manās stundās skolēni ir likuši pieturzīmes Singapūras satīna un grupas Olas dziesmu tekstos. Paklausieties, par ko skolēni runā starpbrīžos, ko viņi klausās, kas viņus satrauc. Jaunieši paši jums pateiks priekšā, ko darīt un kā būt. Kolēģi, lai jums visiem skaists un iedvesmojošs pavasaris! Vēl tikai 7 nedēļas! Mans īpaši garais atvaļinājums ir rezultējies ar vēl garāku izlasīto grāmatu sarakstu. Turpināšu lasīt līdz par septembrim, kad jāatgriežas darbā. Pēc tam... skolotāji jau zina, cik grūti ikdienas steigā atrast laiku grāmatai, ko pašam gribas, nevis vajag izlasīt.
Te nu ir 5 grāmatas, ko esmu izlasījusi pati un no sirds iesaku izlasīt arī citiem skolotājiem un vecākiem. 1.grāmata par to, cik ļoti bērniem (arī šķietami nobriedušiem un pieaugušiem pusaudžiem) nepieciešama mūsu, pieaugušo, palīdzība, sapratne un atbalsts. Grāmatas nosaukums: Plūstošās smiltis Autore: Mālina Pēšsone Džolito Izdošanas gads: 2018 Izdevējs: Jāņa Rozes apgāds Galvenā varone Maja, kurai ir tikai astoņpadsmit, ir apsūdzēta par apšaudes organizēšanu pašas skolā. Viņa ir apcietināta un cietumā pārdomā, kā viņa nonākusi tur, kur ir šobrīd. Grāmata ir psiholoģiska drāma, jā, brīžiem pat trilleris, bet, manuprāt, tas ir skaļš kliedziens pēc palīdzības. Pirmkārt, jau vecāku, jebkura pieaugušā vērīgās acs, kas pamanītu, ka, nē, šīs attiecības vai šī izklaide nav droša un jaunietim piemērota. Iesaku izlasīt vecākiem un skolotājiem, lai vēlreiz pārliecinātos, ka bērniem mēs esam nepieciešami, mēs esam viņu drošība. 2.grāmata, kas atgādina par laipnības milzīgo spēku. Grāmatas nosaukums: Brīnums Autore: R.Dž.Palasio Izdošanas gads: 2014 Izdevējs: Jumava Jā, par šo grāmatu esmu rakstījusi jau iepriekš, arī kolēģiem par to esmu piestāstījusi pilnas ausis. Tas tāpēc, ka tiešām ticu, ka stāsts par Augustu Pulmanu spēj mainīt mūsu attieksmi pret citādo. Iedvesmojoties no pašas pieredzes, kad autores meita veikalā nobijās no bērniņa ar neparastu seju, grafiskā dizainere R.Dž.Palasio uzrakstījusi lielisku grāmatu, kas stāsta par puisēnu ar retu slimību. Piektklasnieks Augusts izskatās pavisam citādi nekā viņa vienaudži, taču viņa humors, labestība un atvērtība pasaulei palīdz viņam iekļauties un pat izpelnīties stāvovācijas. Ļoti iesaku šo grāmatu skolotājiem, jo tā vienkārši ārkārtīgi iedvesmo būt pedagogam. Savukārt vecākiem šī grāmata noteikti palīdzētu saskatīt vērtību tajā, ka mūsu bērni klasē piedzīvo citādo. Starp citu, pēc grāmatas motīviem ir uzņemta arī dikti jauka filma, bet es jums to neesmu teikusi. Jebkurā gadījumā – vispirms izlasiet grāmatu! 3.grāmata, kas iedvesmo saskatīt spēku un vērtību ikvienā bērnā. Grāmatas nosaukums: Zivs kokā Autore: Linda Malelija Hanta Izdošanas gads: 2019 Izdevējs: Zvaigzne ABC Kā es priecājos, kad uzzināju, ka izdevniecība Zvaigzne ABC gatavojas izdot šo grāmatu latviski! Nupat svaigi izlasīta, Zivs kokā ir noteikti manu mīļāko grāmatu saraksta augšgalā. Iespējams, tai nav īpaši liela mākslinieciskā vērtība, taču tā jau atkal iedvesmo mani kā skolotāju būt redzīgai. Grāmata stāsta par sestklasnieci Elliju, kura jūtas kā zivs kokā, kad skolā jālasa vai jāraksta. Disleksija ir traucējums, ar kuru klasē mēs, skolotāji, sastopamies arvien biežāk, tāpēc, manuprāt, šī ir lieliska grāmata, lai izprastu, kā tad jūtas šādi skolēni. Iesaku izlasīt skolotājiem kā atgādinājumu, cik ļoti daudz klasē ir atkarīgs no mums, pedagogiem. Uzmanīgi lasiet fragmentus, kur Ellija stāsta par savām sajūtām attiecībās ar skolotājiem. Interesanti uzzināt skatu no otras puses. Vecāki, lasiet šo grāmatu paši un dodiet saviem bērniem. Būs daudz pārrunājama par klasesbiedru savstarpējām attiecībām un to, kas ir patiesas vērtības. 4.grāmata par sarunāšanos. Grāmatas nosaukums: How to Talk so Kids Will Listen and Listen so Kids Will Talk Autores: Adele Faber & Elaine Mazlish Izdošanas gads: 2012 Grāmatu iegādājos Jāņa Rozes grāmatnīcā. Diemžēl tā pieejama tikai angļu valodā (iespējams, arī krievu valodā, taču neesmu meklējusi). Nosaukums pasaka visu – grāmata par sarunāšanos un klausīšanos, jo, kā izrādās, visu nesaskaņu un strīdu pamatā ir neprasme to darīt pareizi. Grāmata ir kā atgādinājums, cik svarīgi ir tiešām klausīties un sadzirdēt. Pirmkārt, iesaku vecākiem, jo ticu, ka dažas no grāmatā aprakstītajām tehnikām spēs atrisināt lielāku vai mazāku konfliktu ģimenē. Taču, lasot grāmatu, secināju, ka daudz kas no aprakstītā veiksmīgi pielietojams arī klasē. 5.grāmata par nesekmīgo skolēnu, kas kļuva par skolotāju. Grāmatas nosaukums: Skolas sāpe Autors: Daniels Penaks Izdošanas gads: 2012 Izdevējs: OMNIA MEA Par šo grāmatu blogā jau esmu rakstījusi iepriekš, taču atgādināšu vēlreiz, jo tiešām nav daudz literatūras, kas tik precīzi atspoguļotu skolotāju darba grūtumu un skaistumu. Precīzi līdz niansēm, tā, ka lasot nogura kakls, jo visu laiku māju līdzi, piekrizdama autora rakstītajam. Iesaku izlasīt skolotājiem, lai reizi pa reizei sajustos saprasti, un noteikti iesaku vecākiem, jo grāmata atgādina kādu svarīgu patiesību – labas atzīmes nenosaka jūsu bērnu nākotni. Tas šobrīd viss, bet es ļoti priecāšos, ja padalīsies ar savu ieteicamo grāmatu sarakstu. Kas, tavuprāt, būtu jāizlasa skolotājiem? Man patīk lasīt par skolu un citu skolotāju pieredzi. Tā ir iespēja iedvesmoties, aizņemties kādu ideju mācību stundām un reizēm arī saprast, ka ar mani nav nemaz tik slikti.
Franču rakstnieks Daniels Penaks skolā bija TAS skolēns. Tas, no kā mēs, skolotāji, nedaudz baidāmies, par kuru domājam dienu no dienas. Tas, kas sēž klases pēdējā solā un stundas beigās nodod tukšu darba lapu, pat muskuli sejā nepakustinot. Tas sliņķis. Tas slaists. Tas nedaudz huligāns un mazliet zaglēns. TAS! Ironiskākais ir tas, ka pēc visa skolā piedzīvotā un pārdzīvotā Daniels Penaks kļuva par skolotāju. Turklāt par tādu, kas saprot skolēnus, kuri savukārt nespēj iedziļināties klasē notiekošajā. Savā grāmatā „Skolas sāpes” D.Penaks raksta par to, kā pats juties, būdams skolēns, apraksta savas, nu jau skolotāja, attiecības ar „grūtajiem skolēniem”, daudz prāto par to, kas ir labs skolotājs un kādām īpašībām jāpiemīt skolotājam. Grāmata „Skolas sāpes” ir viena no tām, kuru gribas citēt, lasīt priekšā saviem kolēģiem un lūgt izlasīt gan pedagogiem, gan vecākiem un varbūt arī kādam TAM skolēnam. Te daži manis izrakstīti grāmatas citāti, kas iedvesmoja un aizkustināja. ”Es nezināju, ka skolotāju galva ir pārblīvēta ar nākotni. Es biju pārliecināts, ka viņu vienīgais mērķis ir atņemt man manējo.” *”Kādas gan skumjas mēs iedēstām viņu dvēselēs skolas gadu laikā!” *”To ir grūti izskaidrot, bet reizēm pietiek ar vienu skatienu, ar laipnu vārdu, ar pieaugušā izteiktu iedrošinājumu, skaidru un noteiktu, lai aizdzītu šīs skumjas, nomierinātu prātu, nostādītu viņus absolūtā īstenības izteiksmē.” *”Tieši tāds ir skolotāja darbs – dienu no dienas sākt visu no sākuma, līdz pienāk brīdis, kad skolotājs vairs nav nepieciešams.” *”[..] – manu skolēnu klātbūtne ir tieši atkarīga no manas klātbūtnes klasei kopumā un katram atsevišķi, arī no manām attiecībām ar priekšmetu, ko mācu, no mana fiziskā, intelektuālā un garīgā stāvokļa piecdesmit piecas minūtes, visu mācību stundas laiku.” *[..], jo neviens cits nevar tik pēkšņi nolamāt kā skolotājs, kurš nav ar sevi apmierināts.” *”Laba klase ir nevis pulks, kas soļo vienā solī, bet orķestris, kas atskaņo kopīgu simfoniju.” *[..], šķiet, ka valsts izglītības sistēma ir veidota tā, lai katrs viegli varētu vainot kādu citu.” *”Pietiek ar vienu – tikai vienu! – skolotāju, lai mūs izglābtu no mums pašiem un lai mēs aizmirstu visus parējos.” *”Jums liek kārtot visādus eksāmenus, piedalīties konkursos, lai pārbaudītu iegūtās zināšanas, kaut jūsu galvenajai labajai īpašībai vajadzētu būt spējai saprast tā cilvēka stāvokli, kurš nezina to, ko jūs zināt!” Daniela Penaka „Skolas sāpes” ir grāmata, ko pēc izlasīšanas vēl ilgi gribas turēt rokās un noteikti paturēt savā grāmatplauktā. Lai arī šobrīd tas liekas gaismas gadu attālumā, brīvdienas būs, un tu, skolotāj, esi pelnījis atvilkt elpu un paskatīties kādu seriālu. Lai atpūstos, lai nedomātu un lai paskatītos uz situāciju, t.i., dzīvi skolā no malas. Tāpēc lasītāju uzmanībai piedāvāju sarakstu ar seriāliem, kuru centrā ir skolotāji un to pie/pārdzīvojumi darbā. Uzreiz gan jāsaka, ka šī tēma nav populārākā seriālu veidotāju vidū, un tiešām žēl, ka tā. Ikviens skolotājs zina, ka skolā pat vienas dienas laikā iespējams izdzīvot amerikāņu kalniņu cienīgu emociju virpuli, kad no rīta es spēka un apņēmības pilns, pusdienlaikā esi gatavs iebēgt mežā, bet vakarpusē kaut kā tomēr saņemies izlīst no kabineta un priecīgs doties mājās pie saviem bērniem. Te nu ir neliels sarakstiņš ar seriāliem, ko, manuprāt, vērts apskatīt. Taču, ja kādam ir kas labs papildināms vai iesakāms, lūdzu, lūdzu, dariet to komentāros, vēstulēs, īsziņās. 1.Rita (2012-) Ar šo Dānijā veidoto drāmu par skolotāju Ritu visu sarakstu arī varētu beigt, jo neko labāku par šo tēmu es tā arī neesmu atradusi. Seriālam šobrīd skatāmas četras sezonas. Galvenā varone Rita ir skolotāja, kas nebaidās teikt patiesību ne saviem skolēniem, ne viņu vecākiem, ne arī kolēģiem, taču viņai ir gaužām draņķīga personīgā dzīve. Viss kopā - gan skolas dienas un nedienas, gan sievietes dzīves līkloči - veido aizraujošu sižetu. Interesanti pavērot no malas notikumus skolā kaut kur Dānijā, izrādās, ka problēmas viņiem tādas pašas. Sākot no nepaklausīgiem skolēniem, beidzot ar kolēģu personiskām ambīcijām utt., utjp. Visa centrā, protams, nepakļāvīgā un dumpīgā Rita, kas aizsmēķē turpat pie skolas durvīm un prāto, kā nesalaist vēl lielākā dēlī savu ģimenes dzīvi. Seriāls skatāms Netflix, bet es ļoti ceru, ka reiz šo parādīs arī kādā latviešu televīzijas kanālā. 2.Teachers (2016-) Amerikāņu Skolotāji ir viens no tiem seriāliem, kas "izceļas" (šī vārda sliktākajā nozīmē) ar raksturīgu komēdijhumoru un pārāk atklātu valodu, turklāt skolotāji (precīzāk-skolotājas) te atklājas kā naivi pamuļķi vai seksuāli norūpējušās būtnes. Skolotājas seriālā nokļūst dažādās amizantās situācijās, cīnās ar saviem dēmoniem un velniņiem skolas solos. Jāatzīst, ka esmu redzējusi tikai pusi šī seriāla pirmās sezonas, bet šis varētu labi noderēt brīvdienās, kad pienācis laiks apēst svētku saldumu pārpalikumus un atpūtināt smadzenes. Skatāms kaut kur Interneta dzīlēs. 3.A.P. Bio (2018-) Vēl viens amerikāņu komēdijseriāls, taču šim mani brīžiem izdevās sasmīdināt, jo kaut kas dikti amizants ir situācijā, kad klasē, kurā ir vieni vienīgi teicamnieki un skolas gudrinieki, nonāk skolotājs, kas pilnīgi un galīgi nav ieinteresēts mācīt. Sanāk tāda ačgārna situācija, ko ir sasodīti smieklīgi vērot no malas. Seriāls skatāms kaut kur Interneta dzīlēs. 4.Get educated (2015-) Uzreiz atzīstos, ka šo neesmu redzējusi, jo seriāls veidots līdzīgi kā reiz populārais Ofiss, kura cienītāja tā īsti nekad neesmu bijusi. Kā vēsta seriāla anotācija, tas ir par pamatskolas skolotājiem, kas mācās strādāt ar pusaudžiem. Intriģējoši, taču negribas tērēt laiku absurdiem jokiem. Ziņojiet, ja kļūdos! 5.SKAM (2015-2017) Šis nav par skolotājiem, bet domāju, ka būtu jānoskatās mums visiem, arī vecākiem, lai saprastu, cik ļoti maz jauniešu prātus aizņem skola, mājasdarbi un skolotāji. Par absolūto hitu kļuvušais norvēģu seriāls SKAM (Kauns) ir izcils mūsdienu jauniešu spogulis. Tas ir par savstarpējām attiecībām, trauslo seksualitāti, sociālo tīklu ietekmi, ballītēm un pieaugšanu, taču tajā pašā laikā skar ļoti svarīgus eksistenciālus un sociālus jautājumus. Seriālam ir četras sezonas, sērijas ir īsas, tāpēc atrodiet laiku un paskatieties. Lai gan pēdējo gadu laikā seriāla oriģinālam sekojušas vairāku citu valstu versijas (itāļiem, vāciešiem, spāņiem, nīderlandiešiem un amerikāņiem nu ir pašiem savs SKAM), tomēr iesaku no sirds skatīties oriģinālo norvēģu seriālu. To ar subtitriem angļu valodā var atrast interneta dzīlēs. Uzreiz atzīšos. Režisora Ivara Selecka dokumentālo filmu "Turpinājums" skatījos ar profesionālu interesi. Filma ir ne tikai lielisks veids uzzināt, kas notiek pirmklasnieku prātos, bet arī iespēja caur atslēgas caurumu ieskatīties ļoti dažādās Latvijas skolās un pēdējā laikā tik ļoti peltajā un aprunātajā mūsu izglītības sistēmā.
Te mana pārdomas pēc filmas noskatīšanās. Pārdomas par atzīmju nozīmi mūsu dzīvē Es joprojām nevaru aizmirst kādu epizodi, ko pārdzīvoju augstskolas laikā. 2.kursā, kad rakstījām eksāmenu latviešu literatūras vēsturē, mana atbilde tika novērtēta ar 6 ballēm. Es dabūju 6!!! Visur citur 8, 9 un pat 10, bet te šitāds kauna traips. Turklāt savā atbildē Raini un Aspaziju es biju nodēvējusi par latviešu literatūras darboņiem. Darboņiem!!! Es biju gatava no kauna zemē ielīst. Gan par savu neveiklo vārdu izvēli, gan par to nelaimīgo sešinieku. Līdz pat augstskolas absolvēšanai nespēju ieskatīties literatūras vēstures pasniedzējai acīs, turklāt visam pāri kā ķirsītis uz putukrējuma kūkas bija mana absolūta pārliecība, ka es neko nezinu un nesaprotu par konkrēto tēmu. Atzīmes. Balles. Liecības - zelta, sudraba, bronzas un pavisam vienkāršās, kas printētas uz baltā papīra, ko klases audzinātāja (vai viņas vīrs) nopirkusi vietējā Maximā. Es tik ļoti gribētu, lai mēs reiz beigtu dzīties pēc šiem cipariem un ļautu atslābt sev (skolotājiem) un viņiem (skolēniem un viņu vecākiem). Lai 1.septembrī mēs vairs nepaceltu Mežezera glāzes un neuzsauktu tostu par daudziem desmitniekiem. Lai eksāmena vai pārbaudes darba mērķis nav atzīme, bet iegūtās zināšanas. Lai vakaros, kad bērni ar vecākiem sēž pie galda, sarunas būtu vairāk par sajūtām, nevis par cipariem. Lai bērni nekaunas par savām atzīmē un neraud, liecību saņemot. Ko tu šodien apguvi? Ko tu saprati? Kā tu mācījies? Kas tev patika? Jā, desmitnieks ir lieliski, bet daudz svarīgāks par galarezultātu ir ceļš līdz tam, jo dzīves jēga taču ir pašā dzīvošanā, vai ne! Pārdomas par lielajām un mazajām skolām Kad es vēl mācījos skolā, tā man likās milzīga. Garas trepes, tumši gaiteņi, lieli logi, sporta laukums, kuram nevar redzēt 100 m distances otru galu. Tagad, kad kādreiz ciemojos savā skolā, man tā izskatās pēc rūķīšu namiņa. "Mana mazā skola!" sevī nodomāju ikreiz, kad pabraucu tai garām. Vai es esmu izaugusi? Vai varbūt skola sarāvusies? Ēka patiesībā ir tāda pati, bet, jā, skolēnu tajā pēdējos gados sarucis krietni. "Viena no Latvijas mazajām skolām," domā kāds tur, lēmējgaiteņos, un ar aizdomām sāk vērtēt skolas izglītības kvalitāti. Noskatieties filmu "Turpinājums", lai paši savām acīm redzētu, ka ne jau skolas lielums un skolēnu skaits tajā nosaka kvalitāti. Noskatījāties? Vai redzējāt, kā Kārļa skolotāja kādā mazā lauku skolā runāja ar bērniem (klasē to bija apmēram desmit) par kosmosu? Un vai redzējāt, kā apķērīgā Zane gandrīz "aizmiga rūtiņā" matemātikas stundā kādā lielā Rīgas skolā? Nē, jūs man neiestāstīsiet, ka maza skola nozīmē sliktu izglītību, un nemaz neviciniet to Latvijas skolu reitinga topu man gar degunu! Kvalitatīvu izglītību veido, pirmkārt, skolotāji, kas paši nekad nebeidz mācīties, otrkārt, gudra un tālredzīga skolas vadība, treškārt, sabiedrība, kas ir ne tikai skolēnu vecāki. Tie ir cilvēki, tauta (cik augstos plauktos es te lienu), kas domā, ka mācīties, apgūt, interesēties un domāt ir vērtīgi. Pārdomas par mirdzumu acīs Dokumentālā filma sākas ar piecu mazu pirmklasnieku pirmo 1.septembri. Tajā, ar kādu mirdzumu acīs viņi visi dodas uz skolu, ir kaut kas neizmērojami aizkustinošs. Te nu vienīgais, par ko spēju domāt ir, kā lai šo mirdzumu neapdzēš. Varbūt vēlreiz jāpārlasa to, kas rakstīts augstāk. Dokumentālo filmu "Turpinājums" varat noskatīties mājaslapā replay.lsm.lv līdz pat piektdienai. Noskatieties un uzrakstiet savas pārdomas! |
|